Mūzikas instrumenti

Rīgas 45.vidusskola – skola tiem, kam mūzika sirdī!
Mēs esam mūzikā ar saksofonu, ģitāru un akordeonu,
ar blokflautu, flautu un kokli, ar sintezatoru, bungām
un klavierēm, ar vijoli, basģitāru un ērģelēm.

 saksofons.resized Saksofons Saksofons ir transponējošais mūzikas instruments ar konisku gaisa plūsmu, kas pieder koka pūšaminstrumentu grupai (kaut arī nekad nav ticis izgatavots no koka). Saksofonu izgudroja Ādolfs Sakss1841. gadā. Pirmais komponists, kas šo instrumentu izmantoja simfoniskajā orķestrī, bija Ž. Bizē.
 gitara.resized Ģitāra Ģitāra — stīgu mūzikas instruments, viens no pašiem izplatītākajiem pasaulē. Vārds „ģitāra” cēlies no arābu valodas. Tikai ap 19. gadsimta vidu ģitāra ieguva tagadējās formas, tostarp kļūstot arī lielāka. Sešas ģitāras stīgas ieguva klasisko skaņojuma veidu: (no augstākā uz zemāko) mi, si, sol, re, la, mi.
 akordeons.resized Akordeons Akordeons ir mēlīšu tipa mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas, un tas atgādina kasti, kurai vienā pusē ir taustiņi, bet otrajā pusē — pogas. Akordeonu, kuriem abās pusēs ir pogas, sauc par bajānu. Lai gan skaņa no akordeoniem netiek iegūta, pūšot gaisu no mutes, to tomēr pieskaita pie pūšamajiem instrumentiem.
 blokflauta.resized Blokflauta Blokflauta ir senākais flautas paveids. Pazīstama Eiropā jau no X – XI gs. Spēlējot to turēja vertikāli noliektu uz leju kā oboju un klarneti. No mūzikas prakses tā izzuda sava bālā un vienveidīgā skanējuma dēļ, taču mūsdienās atgriežas senās mūzikas repertuārā.
 flauta.resized Flauta Flautas pirmos paraugus izgatavoja no koka, tādēļ arī mūsdienu flautu, kas tiek gatavota no metāla vai plastmasas, pēc tradīcijas sauc par koka pūšaminstrumentu. 17.gs. beigāsinstrumentu pirmoreiz iekļāva operas orķestrī. 2009. gadā Vācijā arheoloģiskajos izrakumos tika atrasta 35 000 gadus veca kaula flauta, kas ir senākais vispāratzītais mūzikas instrumenta atradums pasaulē.
 kokle.resized Kokle Kokle(Kurzemes un Latgales)ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments – visvairāk apcerētais latviešu mūzikas instruments. Senākais arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, pirmā zināmā melodija ir pierakstīta 1891. gadā, pirmie ieskaņojumi platēs un kinofilmā – no 1930. gadiem.
 sintezators.resized Sintezators Ar sintezatoru var iegūt ikvienu skaņu. Pirmo elektrisko sintezatoru radīja ASV izgudrotājs Eliša Grejs1876. gadā, savukārt amerikānis Roberts Mougs 1964. gadā radīja pirmo komerciāli pieejamo mūsdienu sintezatoru pasaulē.
 bungas.resized Bungas Bungas ir viens no pasaules senākajiem mūzikas instrumentiem. Bungu vālīšu veidam, svaram, izmēram, materiālam un galviņas formai ir īpaši nozīmīga ietekme bungu skaņas veidošanā. Simfoniskajos un pūtēju orķestros izmanto lielās un mazās bungas.
 klavieres.resized Klavieres Senākās klavieres, kas ir saglabājušās, izgatavotas 1720. gados. 1860. gados mājas apstākļos arvien biežāk sāka izmantot pianīnus.1862. gadā klavierēm bija 16 toņi, bet mūsdienās to skaits sasniedz 30.
 vijole.resized Vijole Pirmās vijoles tika izgatavotas aptuveni pirms 400–500 gadiem. Vijoļu augšējais vāks parasti tiek izgatavots no egles, bet to malas un pamatne — no kļavas.Līdz 18. gadsimta vidum vijole bija jau kļuvusi par neatņemamu orķestra sastāvdaļu.
 basgitara.resized Basģitāra Kopš 1950. gada basģitāra lielā mērā ir aizstājusi kontrabasu populārajā mūzikā.Basģitāru izmanto rokmūzikā, metālā, popmūzikā un blūzā. To izmanto kā soloinstrumentu latīņu džezā, fankā un dažos roka un metāla stilos.
 ergeles.resized Ērģeles Latvijā ērģeles būvētas no 14. gadsimta. Rīgas Doma ērģeles (124 reģistri,4 manuāļi,6718 stabules) ir otrās lielākās ērģeles Latvijā, bet vislielākās nepārbūvētās vēsturiskās (mehāniskās) ērģeles ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, atrodas Liepājā, Sv. Trīsvienības baznīcā (131 reģistrs, 4 manuāļi,7000 stabuļu).

 Materiālus apkopoja skolotāja Ingūna Vilmane