Pūpolsvētdienā esam saņēmuši vēlējumu: “Veselību iekšā, slimību ārā”!
Varam sāk gaidīt Lieldienas ar krāsainām oliņām.
Raiba kļūst arī nedēļa.
Pirmdiena dzintaraini dzeltena, otrdiena pelēki balta , trešdiena zili zaļa, bet ceturtdiena raiba. Katru dienu iesākam ar atbilstošu Imanta Ziedoņa pasaku. Katrai dienai savā apģērbā cenšamies iekļaut dienas krāsu. Arī pieraksti burtnīcās šajā nedēļā var būt krāsaini.
Pievienojies un kļūsti krāsains!
| I.Ziedonis
DZINTARAINĀ PASAKA Kā? Tev nav neviena dzintara?” Iepleta acis kurmis tik platas kā kniepadatas galviņa. Tas nozīmē, ka kurmis bija ļoti izbrīnīts, jo acis kurmjiem ir ļoti maziņas, tikpat kā nemaz nav. “Kā? Un tev nav neviena dzintara?” “Nav,” es teicu. “Tad nāc man līdzi,” teica kurmis. Kad gājām prom, kurmis man ļāva izvēlēties, ko es gribu paņemt līdzi no dzintara pasakas. Es paņēmu Mīlestību. Mīlestība ir tāds dīvains dzintars, ko nekā nevar aprakstīt, ne uzzīmēt, ne izstāstīt. Vēlu vakarā, kad visi aiziet gulēt noguruši, sāk runāt dzintars, un es varu iet tumsai un sienām cauri. Jo no visiem spēkiem vislielākais spēks ir Mīlestībai. Es varu apturēt visus lamuvārdus, un tie sakalst uz lūpām un nobirst kā saulespuķu čaumalas. To visu es varu izdarīt. Reizēm mans dzintars uz galda sāk ātri elpot, kā uztraukumā, kā garā skrējienā. Tad es zinu, ka kaut kur jāsteidzas. Kaut kur lauž kokam zarus, kaut kur gāž putniņam ligzdiņas, kaut kur labai sirdij pāri dara. Es ņemu dzintaru kabatā, un mēs skrējām. Un vēl viena burvestība ir manam dzintaram. Tas ļaunu cilvēku tuvumā nobāl. Bet labu cilvēku tuvumā dzintars atdzīvojas, reizēm iemirdzas tā, ka man sirds noreibst un acīs sakāpj siltums. Tad cilvēki man saka: “Kādas tev siltas acis!” — “Tas no dzintara,” es saku. “Tas no dzintara.” Ja jūs satiekat kurmi, nebaidieties, lieniet līdzi, viņš jūs aizvedīs dzintara pasakā. Bet varbūt arī kādā citā pasakā. Vienalga — mēs vēl satiksimies, varbūt krāsu pasakā, varbūt smaržu pasakā, varbūt pasakās, kurās vējš čab lapās vai jūra krāc. Pasaku jau ir ļoti daudz, un tās nekad nebeidzas. Rīt tiekamies pelēki – baltajā dienā un pasakā!
|
  |
